Baltijas mākslīgā intelekta ainava: Atjauninājums 2026

Mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu skaits Baltijas valstīs pēdējā gada laikā ir pieaudzis par vairāk nekā pusi, no 184 līdz 282, liecina jaunākais ziņojums "The Baltic AI Landscape 2026". Jaunākie dati rāda, ka privātie uzņēmumi joprojām veido samērā nelielu daļu no Eiropas Savienības pieejamā finansējuma Baltijas valstīs MI, digitalizācijas un tehnoloģiju attīstības projektiem.

Mākslīgais intelekts turpina paplašināt savu klātbūtni dažādās nozarēs. Daži uzņēmumi tiek veidoti no nulles, balstoties uz MI, savukārt esošie spēlētāji integrē MI savos piedāvājumos, apņēmības pilni nepalikt tirgū, kas nepārtraukti mainās.

Šī gada pārskats apzina 282 MI uzņēmumus trīs Baltijas valstīs – salīdzinājumā ar 184 pirms gada, kas ir nedaudz vairāk nekā 53% pieaugums vienā gadā. Lai sasniegtu šo rādītāju, tika pievienoti 115 uzņēmumi un izslēgti 17, kas tika likvidēti vai pārcēlušies ārpus metodoloģijas.

Metodoloģija

Šajā pārskatā iekļauti tikai uzņēmumi, kas klientiem piedāvā MI balstītus produktus vai pakalpojumus. Uzņēmumi, kas MI izmanto tikai iekšējām operācijām, nav iekļauti šajā datubāzē. Mērķis ir izsekot, kā MI tiek integrēts faktiskajos piedāvājumos dažādās nozarēs. Pilns uzņēmumu saraksts tiek uzturēts sadarbībā ar Dealroom un ir pieejams šeit.

Uzņēmumi ir organizēti pēc diviem galvenajiem faktoriem: nozares kategorijas un MI apakškategorijas, iedvesmojoties no NFX "The 5-Level AI Spectrum". Nozares kategorija atspoguļo sektoru, kurā uzņēmums darbojas – piemēram, Loģistika un mobilitāte, Kiberdrošība un IT vai Pārdošana un mārketings. Apakškategorija parāda, cik dziļi MI ir integrēts produktā vai pakalpojumā.

Tāpat kā pagājušajā gadā, vairums Baltijas MI uzņēmumu turpina veidot MI kā galveno piedāvājuma daļu, nevis atbalstošu papildinājumu – 225 no 282 uzņēmumiem (80%) ietilpst kategorijās "MI ir produkts" (126, pieaugot no 97) vai "MI iespējots" (99, pieaugot no 60). Tomēr šī daļa ir nedaudz samazinājusies: pagājušajā gadā tās pašas divas kategorijas veidoja 157 no 184 (85%). Iemesls ir kategorija "MI uzlabots", kas vairāk nekā trīskāršojusies no 9 līdz 30 – visstraujāk augošais integrācijas līmenis ainavā, un tas norāda uz esošiem, ne-MI-vietējiem uzņēmumiem, kas pievieno MI esošajiem produktiem. "MI pirmkārt" pieauga mērenāk, no 14 līdz 23, savukārt "MI produkta paplašinājums" paliek nemainīgs ar 4 uzņēmumiem, kas ir noapaļošanas kļūda divus gadus pēc kārtas.

Datu dziļā analīze

Trīs valstis atšķiras ne tikai pēc lieluma – katra vada atšķirīgu sektoru un atrodas citā MI spektra dziļumā. Zemāk esošās diagrammas sadala tos pašus 282 uzņēmumus pa valstīm, sektoriem un MI integrācijas dziļumu.

Visā reģionā sadalījums ir nevienmērīgs. Igaunija vada ar 113 uzņēmumiem, kam seko Latvija ar 95 un Lietuva ar 74. Visas trīs strauji izauga salīdzinājumā ar pagājušā gada publicētajiem datiem – 76, 67 un 41 – Igaunija par 49%, Latvija par 42%, bet Lietuva par 80%, kas ir visstraujākais relatīvais pieaugums reģionā un gandrīz dubultošanās. Secība nav mainījusies, taču atšķirība ir palielinājusies augšgalā un samazinājusies apakšgalā: Igaunija tagad veido 40% reģiona MI uzņēmumu, Latvija – 34%, bet Lietuva – 26%.

Igaunija ir lielākā ekosistēma reģionā un visplašākā: tā ieņem vai dala pirmo vietu deviņās no divpadsmit nozarēm, un neviena atsevišķa nozare nepārsniedz 15% no tās kopskaita. Izņēmums ir Loģistika un mobilitāte, kurā 15 no 23 reģiona uzņēmumiem ir igauņu – 65% daļa un visdisproporcionalākā valsts dominance jebkurā ainavā. Šis klasteris balstās uz autonomiju un datorredzi: Starship Technologies un Clevon piegādes robotikā, Auve autonomajos transportlīdzekļos, Fyma un EyeVi Technologies ceļu un ielu skenēšanā. Tā ir mantošana, nevis atjaunošana. Igaunijā bija mobilitātes programmatūras industrija pirms MI industrijas, un MI tika integrēts tajā, kas jau pastāvēja – tas ir arī iemesls, kāpēc tā vada abus dziļās integrācijas līmeņus, ar 49 uzņēmumiem, kas pārdod MI kā produktu, un 44, kas to integrē kodolā.

Latvija veido slāni, uz kura darbojas citi produkti. Tā stingri vada Programmatūras un MI pētniecību un izstrādi ar 17 no 28 reģiona uzņēmumiem – Trace.Space piesaistīja 4 miljonus dolāru prasību pārvaldībai, kas paredzēta aparatūras komandām, un strādā abās okeāna pusēs, savukārt APPLY kopš 2012. gada piegādā datorredzi rūpniecībai un veselības aprūpei. Tās integrācijas profils ir visvienmērīgāk sadalīts no visām trim valstīm, un lielākais bloks ir MI iespējots ar 38 uzņēmumiem – tas ir tāds pats modelis no cita leņķa, jo MI iespēlotā uzņēmumā MI ir pārdotā komponenta daļa, nevis pati pārdotā lieta. Latvija arī ir mājvieta lielākajai "MI pirmkārt" kohortai reģionā – desmit uzņēmumi, kas pilnībā veidoti ap modeļiem, tostarp Tilde, kas kopš 1991. gada strādā pie Baltijas valodu tehnoloģijām un tagad apmāca modeļus valodām, kuras lielās laboratorijas nekad nepiešķirs prioritāti.

Lietuvā 45 no 74 uzņēmumiem (61%) ietilpst kategorijā "MI ir produkts", kas ir augstākā daļa reģionā. Tā vada EdTech un radošo MI ar 14 uzņēmumiem, tāpat kā pagājušajā gadā – Turing College datu un MI apmācībā, Planner 5D mājas dizainā, SketchAR zīmēšanā – un tās 19 uzņēmumi Pārdošanas un mārketinga nozarē veido lielāko atsevišķo valsts-sektora skaitli jebkurā ainavā, sākot no Ocoya sociālā satura jomā līdz Attention Insight, kas prognozē, kur skatītājs skatīsies pirms kampaņas sākuma. Izrāvieni notika šogad, un visi no vienas vietas: Cast AI janvārī pārsniedza 1 miljardu dolāru, bet Oxylabs jūlijā sasniedza 3,6 miljardus dolāru, ar nexos.ai aiz tiem ar 300 miljonu eiro novērtējumu. Visi trīs atrodas MI infrastruktūrā un izstrādes rīkos, kategorijā, kurā ir tikai deviņi Lietuvas uzņēmumi.

Nozaru tendences

Pārdošana un mārketings joprojām ir lielākā atsevišķā kategorija visā reģionā, pieaugot no 37 līdz 53 uzņēmumiem. Fintech un LegalTech ir nostiprinājuši savu pozīciju kā galvenais spēks ar 36, kam seko EdTech un radošais MI (32, pieaugot no 27) un MI infrastruktūra un izstrādes rīki (31) – pēdējā kategorija pirmo reizi ir ievērojama, atspoguļojot Baltijas valstu pieaugošo lomu MI rīku un infrastruktūras izstrādē, nevis tikai MI balstītu galaproduktu veidošanā. Programmatūra un MI pētniecība un izstrāde (28), Veselības aprūpe un biotehnoloģijas (26) un Loģistika un mobilitāte (23) papildina vidējo līmeni, savukārt Enerģētikas tehnoloģijas dubultojās no 5 līdz 10, līdzās kiberdrošībai un IT un AgroTech un FoodTech, katrai ar 10 uzņēmumiem.

Viena nozare virzījās pretējā virzienā. HR un TalentTech ir vienīgā kategorija, kas samazinājās, nokrītot līdz 9 uzņēmumiem bez jauniem papildinājumiem, un skaidrojums ir regulatīvs, nevis komerciāls. ES MI likuma III pielikums klasificē personāla atlasi un darbaspēka vadību kā augsta riska kategoriju: CV filtrēšana, kandidātu reitings, interviju vērtēšana un paaugstināšanas lēmumi ir 4. kategorijā, kas prasa testēšanu pret aizspriedumiem, dokumentāciju, cilvēka uzraudzību un reģistrācijas pienākumus ar sodiem līdz 15 miljoniem eiro vai 3% no pasaules apgrozījuma. Termiņš jau ir pārcelts vienu reizi, no 2026. gada 2. augusta uz 2027. gada 2. decembri saskaņā ar "Digital Omnibus" vienošanos. Deviņi atlikušie uzņēmumi strādā ap regulēto kodolu: atpazīšanas rīki, piemēram, Peero, plānošana, piemēram, Calendays.

Nozares lielums ir tikai puse no stāsta; tas, cik dziļi MI atrodas produktā, katrā nozarē ievērojami atšķiras. Aizsardzības tehnoloģijas ir skaidrākais gadījums: 9 no 14 uzņēmumiem ir MI iespējoti, kas ir augstākā šāda koncentrācija jebkurā ainavā. Aizsardzībā MI reti ir tas, kas tiek pārdots – tas ir mērķēšanas, noteikšanas vai autonomijas slānis fiziskā sistēmā, kas ir tieši tas, ko "MI iespējots" apraksta. Milrem Robotics pārdod bezpilota sauszemes transportlīdzekļus ar autonomijas steku tajos; Frankenburg Technologies pārdod iznīcinātājus ar MI vadībā; Defendec pārdod robežu uzraudzības sistēmas ar MI, kas veic noteikšanu. Loģistika un mobilitāte uzvedas līdzīgi, ar 20 no 23 uzņēmumiem divās dziļākajās kategorijās – Starship piegādes robots netiek pārdots kā MI produkts, bet tas neeksistētu bez tā.

Pretējā galā atrodas Fintech un LegalTech, kas satur lielāko "MI uzlaboto" kohortu jebkurā nozarē (7 no 36), kā arī spēcīgu "MI ir produkts" kodolu – tas ir sektora raksturojums, kurā esošās bankas un advokātu biroji pievieno MI esošajiem produktiem, kamēr jaunuzņēmumi veido MI-vietējos produktus līdzās tiem. Pārdošana un mārketings ir visvienīgākais no lielajiem sektoriem: 32 no 53 uzņēmumiem pārdod MI kā pašu produktu, kas ir lielākais absolūtais skaits jebkurā kategorijā, un tikai viens atrodas "MI uzlabots" kategorijā.

Dibināšanas tendences

Jaunu MI uzņēmumu dibināšanas skaits katru gadu turpina kāpt: 2021. gadā tika dibināti 33 jauni uzņēmumi, pēc tam datu apkopošanas kritums 2022. gadā (11), kam sekoja straujš pieaugums līdz 44 2023. gadā un 46 2024. gadā – abi ir krietni virs pagājušā gada ziņojumā publicētajiem rādītājiem (39 par 2023. gadu un daļēji 20 par 2024. gadu, kas kopš tā laika vairāk nekā dubultojies). Tas apstiprina pagājušā gada prognozi: zemākie rādītāji pēdējos gados nebija reāls palēninājums, bet gan datu aizkave, jo jaunāki uzņēmumi vēl nebija publiski pieejami.

Tas pats modelis, visticamāk, atkārtojas arī šogad – 2025. gadā parādās tikai 18 jauni uzņēmumi, bet 2026. gadā pagaidām tikai 1. Mēs sagaidām, ka skaitļi pieaugs, kad šī gada jaunākie uzņēmumi tiks identificēti un pievienoti ainavai tuvāko mēnešu laikā. 2023.–2024. gada pīķis ir arī vieta, kur koncentrējas MI-vietējā intensitāte: no 90 uzņēmumiem, kas dibināti šajos divos gados, 48 ir "MI ir produkts", un vēl 6 ir "MI pirmkārt".

Noderīgāks jautājums ir, kāpēc līkne vispār izliecas uz augšu. Atbilde ir mazāk par entuziasmu, bet gan par trim lietām, kas kļūst pieejamas aptuveni vienlaicīgi: skaitļošanas jauda, kapitāls un ceļš līdz tirgum.

Attiecībā uz skaitļošanas jaudu, reģions ir pārgājis no īrēšanas uz hostingu. Lietuva ieguva EuroHPC atbalstu LitAI, 130 miljonu eiro MI rūpnīcai, ko vada Viļņas Universitāte ar 65 miljonu eiro ES līdzfinansējumu – vienīgā šāda mēroga iekārta Baltijas valstīs. Latvijai sekoja MI Factory Antenna (8,4 miljoni eiro, ko vada Rīgas Tehniskā universitāte), kas to savieno ar Somijas LUMI konsorciju, kurā Igaunija jau bija pievienojusies, un visas trīs valdības kopā ar Poliju ir parakstījušas priekšlikumu par Baltijas MI Gigafactory. Dibinātājam, kurš pirms diviem gadiem bija spiests pirkt skaitļošanas jaudu ārzemēs, tagad ir nacionāls ceļš uz to.

Attiecībā uz kapitālu, Baltic Startup Funding Report 2025 uzskaita deviņus jaunus Baltijas valstīm fokusētus fondus, kas tika uzsākti gada laikā, kopā aptuveni 300 miljonu eiro apmērā – trīs no tiem ir Latvijas agrīnās stadijas fondi, kuru vērtība pārsniedz 60 miljonus eiro, kas paredzēti pirmajam finansējumam, kas kavēja valsts attīstību. MI ieņēma 46% no visa riska kapitāla, kas piesaistīts reģionā, no rekordlieliem 607 miljoniem eiro. Attiecībā uz ceļu līdz tirgum, universitātes, kas atbalsta turpmāk aprakstītos ES finansētos konsorcijus, ir vieta, kur tika apmācīti vairums šo dibinātāju, un šie konsorciji finansē agrīnu attīstību, neņemot līdzdalību. Neviens no trim nav pietiekams atsevišķi; kopā tie samazina dibināšanas izmaksas pietiekami, lai izskaidrotu šādu līkni.

M&A un finansēšanas aktivitātes

Kopš pagājušā gada izdevuma jūnijā 2025. gadā četri pārņemšanas darījumi ir skāruši šajā ainavā esošus uzņēmumus – trīs no tiem ir saņemti no ārvalstu stratēģiskajiem ieguvējiem, un viens ir iekšzemes darījums.

• Vosker pārņem Defendec (2025. gada decembris) – Kanādas attālinātās uzraudzības grupa iegādājas Igaunijas robežu un perimetra uzraudzības speciālistu.
• Veriff pārņem Vespia (2026. gada februāris) – vienīgais iekšzemes darījums no četriem, kas Veriff virza uzņēmējdarbības verifikācijas jomā.
• Sectra pārņem Oxipit AI (2026. gada marts) – Zviedrijas medicīnas attēlveidošanas grupa iegādājas Lietuvas radioloģijas MI uzņēmumu.
• Quantum Systems pārņem Igaunijas SensusQ (2026. gada maijs) – Vācijas dronu ražotājs iegādājas Igaunijas aizsardzības izlūkošanas platformu.

Tiek iekļauta uzraudzība, identitāte, medicīnas attēlveidošana un aizsardzības izlūkošana, un trīs no četriem pircējiem ir stratēģiski ieguvēji no reģiona ārpusienes, nevis finanšu sponsori – modelis, kas liecina, ka šie uzņēmumi tiek pirkti viņu tehnoloģiju dēļ, nevis konsolidēti mēroga palielināšanai.

Privātā finansējuma pusē, uzņēmumi šajā ainavā ir izziņojuši 13 kārtas tajā pašā periodā, kopā 28,1 miljonu eiro ar mediānu 1,4 miljoni eiro. Lielākie bija Giraffe360 (8,7 miljoni eiro, 2026. gada marts), Bisly (4,3 miljoni eiro, 2025. gada augusts), Vocal Image (3,1 miljoni eiro, 2025. gada septembris) un WhiteBridge (2,6 miljoni eiro, 2026. gada marts).

Piecas lielākas piesaistes pārsniedz šo agrīnās stadijas bāzi, un tās pilnībā maina ainas veidolu. Oxylabs piesaistīja 113,6 miljonus eiro no Warburg Pincus 2026. gada jūlijā – pirmais ārējais kapitāls desmit gados, ar 3,6 miljardu dolāru novērtējumu. Blakus tam bija nexos.ai €30 miljonu A sērija (2025. gada oktobris, līdzvadīts no Evantic Capital un Index Ventures ar 300 miljonu eiro novērtējumu, un vēlāk nosaukts par Baltijas riska kapitāla darījumu gada balvu), Frankenburg Technologies €30 miljonu A sērija (2026. gada februāris, vadīts no Plural ar SmartCap), Handhold €3 miljoni sēklas finansējums (2026. gada aprīlis) un Outcraft AI €2 miljonu pirms-sēklas finansējums (2026. gada aprīlis). Cast AI arī piesaistīja finansējumu 2026. gada janvārī, saņemot stratēģisku investīciju no Pacific Alliance Ventures – Korejas Shinsegae Group riska kapitāla daļas, kas to pacēla virs 1 miljarda dolāru novērtējuma, lai gan summa netika izpausta un tāpēc netiek ieskaitīta zemāk esošajos aprēķinos.

Kopā izpaustās summas kopš pagājušā jūnija sasniedz aptuveni 207 miljonus eiro – un sadalījums ir ekstrēms. Viena lielākā kārta veido vairāk nekā pusi no tās, bet trīs lielākie darījumi – vairāk nekā 80%. Tas ir ekosistēmas raksturojums ar plašu agrīnās stadijas bāzi un ļoti plānu augšējo daļu: daži uzņēmumi ir sasnieguši izaugsmes stadiju, savukārt gandrīz viss pārējais joprojām piesaista finansējumu zem 5 miljoniem eiro. Cik daudz uzņēmumu izaugs tuvāko gadu laikā, izšķirsies šajā atšķirībā.

ES finansējums

Ievērojama daļa no reģiona MI aktivitātēm tagad notiek caur Digital Europe Programme (DIGITAL) – ES MI, superkompjutēšanas un kiberdrošības ieviešanas programma. Laika posmā no 2022. līdz 2026. gadam Baltijas organizācijas ir piesaistījušas 78,0 miljonus eiro 194 organizācijās un 387 dalībnieku vietās, un daudzi no projektiem, kas stāv aiz šiem skaitļiem, ir tieši ar MI saistīti.

Absolūtos rādītājos secība mainās, salīdzinot ar uzņēmumu skaitu. Lietuva vada ar 27,9 miljoniem eiro, pirms Igaunijas 25,7 miljoniem eiro un Latvijas 24,4 miljoniem eiro – cieša trīspusēja sacensība. Tomēr uz vienu iedzīvotāju atgriežas pazīstamā secība: Igaunija piesaista 18,8 eiro uz personu, salīdzinot ar 13,2 eiro Latvijā un tikai 9,8 eiro Lietuvā. ES finansējuma līmenis visur ir 51–55% – tieši tas, ko varētu sagaidīt no ieviešanas programmas, kas balstīta uz līdzfinansējumu, nevis pētniecības grantu shēmu.

Publiskā un privātā sadalījums ir galvenais virsraksts. Universitātes, pētniecības iestādes un publiskās aģentūras ir ieguvušas 58,9% no visa finansējuma (45,9 miljoni eiro), savukārt privātie uzņēmumi – 72 no tiem, gandrīz tikpat daudz firmu kā visa publiskā puse – ir saņēmuši tikai 21,2% (16,5 miljoni eiro). Un atšķirība ir lomā, nevis tikai lielumā: publiskie un akadēmiskie dalībnieki vadīja 20 no 33 Baltijas vadītajiem konsorciem reģionā, savukārt privātās firmas koordinēja tikai 3 no savām 98 dalībnieku vietām.

Īsāk sakot, uzņēmumi parādās visur, bet reti vada. Viņi piedalās gandrīz tikpat daudz projektos kā akadēmiskā vide, tomēr ir partneri, nevis vadītāji, un saņem mazāku vidējo atlīdzību – aptuveni 168 500 eiro par dalībnieku vietu salīdzinājumā ar 232 000 eiro publiskajiem un akadēmiskajiem dalībniekiem. "Cits" kategorija – inovāciju aģentūras, IT klasteri un zinātnes parki, piemēram, Tallinas Tehnopols vai Latvijas IT Klasteris – ir mazāk nekā piektdaļa no naudas, bet uzrāda augstāko koordinācijas līmeni no visām (11,0%), pārsniedzot savu finansējuma svaru, kad runa ir par projektu vadīšanu.

Būtu viegli to interpretēt kā Baltijas uzņēmumu nonākšanu otrajā plānā. Pretējais arguments ir spēcīgāks. Konsorcija koordinēšana ir administratīvs darbs – ziņošana, partneru vadība, audits –, ko divdesmit cilvēku uzņēmumam nav iemesla vēlēties. Dalība ir vērtīga trīs iemeslu dēļ.

• Izstrāde tiek apmaksāta, bet intelektuālais īpašums – nē. ES grantu līgumi paredz rezultātu īpašumtiesības piešķirt labuma guvējam, kas tos rada; partneri saņem definētas piekļuves tiesības, nevis īpašumtiesības. Tādējādi mazs uzņēmums var iegūt vairākumu izstrādes programmas, kas tiek segta no publiskās naudas, un joprojām patur īpašumtiesības uz to, ko tas izstrādā, un vēlāk to komerciāli licencēt. Uzņēmumam, kas citādi finansētu šo darbu, pārdodot līdzdalību, atšķirība ir būtiska.
• Dalība uzkrāj pieredzi. Konsorciju atlase vērtē demonstrēto spēju nodrošināt rezultātus. Katrs pabeigtais projekts padara nākamo pieteikumu spēcīgāku, un pietiekami daudz no tiem kvalificē uzņēmumu vadīt, nevis pievienoties – tieši tāpēc reģiona trīs tehniskās universitātes koordinē 20 no 33 Baltijas vadītajiem konsorciem. 168 500 eiro vidējā atlīdzība par privātu dalībnieku vietu nav griesti; tā ir ieejas biļete.
• Pašas telpas ir aktīvs. Šie konsorciji apvieno mazus Baltijas uzņēmumus ar nacionāliem pētniecības institūtiem un lieliem Eiropas partneriem projektos, kuros tie nevarētu iekļūt komerciāli. Šī piekļuve – problēmām, iepirkumu ceļiem, sadarbības partneriem – ir grūti nopērkama par jebkuru cenu.

Tātad, atšķirība, kas jānovērš, nav tā, ka uzņēmumi nespēj koordinēt. Problēma ir tā, cik maz to ir programmā, salīdzinot ar publisko un akadēmisko pusi ar līdzīgu apjomu, bet daudz lielāku finansējumu. Ceļš iekšā ir labi izbraukāts, un nosacījumi ir labvēlīgi; Baltijas MI uzņēmumu skaits, kas to izmanto, joprojām ir mazs.

Organizāciju līmenī katras valsts kodolu veido nacionālās tehniskās universitātes: Tallinas Tehnoloģiskā universitāte ir Igaunijas līdere (6,1 miljons eiro 17 dalībnieku vietās), Rīgas Tehniskā universitāte vada Latviju (4,8 miljoni eiro), bet VGTU Ģedimina Tehniskā universitāte – Lietuvu (3,2 miljoni eiro). Lielākie neuniversitātes vārdi atspoguļo DIGITAL tendenci uz infrastruktūru un kiberdrošību – Lietuvas NRD Cyber Security (2,8 miljoni eiro, un viens no nedaudzajiem privātajiem koordinatoriem) un LVRTC (2,4 miljoni eiro), valsts īpašumā esošais Latvijas apraides un datu pārraides tīkla operators. Tilde parādās mazākā mērogā (0,92 miljoni eiro). Ārpus tiem privātā dalība ir plāni sadalīta garā astē vienreizēju grantu saņēmēju vidū – tas ir skaidrākais signāls, ka privātā MI sektora DIGITAL nospiedums joprojām ir jauns.

Secinājums

Baltijas MI ekosistēma ir ievērojami augusi pēdējā gada laikā gan uzņēmumu skaita, gan MI integrācijas dziļuma ziņā piedāvājumos. Skaitļi apraksta reģionu, kas ir specializējies: katra valsts tagad vada nozari, kas atspoguļo industriju, kāda tā bija pirms MI ienākšanas, un ierobežojumi, kas ir svarīgi, arvien vairāk ir regulatīvi un infrastruktūras, nevis dibinātāju trūkums. Vairākas tendences nosaka šī gada ainavu:

• Reģionā tagad ir 282 MI uzņēmumi, kas ir par 53% vairāk nekā pagājušajā gadā reģistrētie 184, ar 115 pievienotiem un 17 izņemtiem uzņēmumiem. Daļa no tā atspoguļo reālu veidošanos un daļa uzlabotu aptveri; atklātā pirmkoda modeļu un integrāciju iespējas arī ir ievērojami attīstījušās, paverot vairāk iespēju jaunām idejām.
• Fintech un LegalTech (36) un MI infrastruktūra un izstrādes rīki (31) ir kļuvuši par nozīmīgiem jaunajiem smaguma centriem, papildus turpinātajai Pārdošanas un mārketinga (53) dominēšanai.
• Aizsardzības tehnoloģijas ir vairāk nekā dubultojušās līdz 14 uzņēmumiem un atrodas dziļāk sistēmā nekā jebkura cita nozare – 9 no 14 iekļauj MI aparatūrā, nevis pārdod to tieši.
• Dibināšanas līkni vada skaitļošanas jauda, kapitāls un universitāšu ceļi līdz tirgum, kas parādās vienlaicīgi: 130 miljonu eiro LitAI rūpnīca, Latvijas MI Factory Antenna, Igaunijas LUMI piekļuve, deviņi jauni Baltijas fondi 2025. gadā un MI, kas ieņem 46% no reģiona riska kapitāla.
• Igaunija turpina vadīt gan pēc absolūtā uzņēmumu skaita (113), gan finansējuma uz vienu iedzīvotāju, savukārt Lietuva ir parādījusi visstraujāko relatīvo izaugsmi, pieaugot par 80% no 41 uzņēmuma līdz 74 – gandrīz dubultojoties katru gadu.
• Kategorija "MI uzlabots" vairāk nekā trīskāršojusies (9 → 30), un kopējā "MI ir produkts" plus "MI iespējots" daļa samazinājusies no 85% līdz 80% – abi ir signāli, ka MI pieņemšana paplašinās ārpus MI-vietējiem jaunuzņēmumiem uz esošiem uzņēmumiem, kas modernizē esošos produktus.
• HR un TalentTech bija vienīgā nozare, kas samazinājās, nokrītot līdz 9 uzņēmumiem bez jauniem papildinājumiem – tieša ES MI likuma augsta riska klasifikācijas sekas personāla atlases un darbaspēka vadības sistēmām, kā arī atbilstības termiņš, kas tagad pārcelts uz 2027. gada decembri.

Raugoties nākotnē, virziens ir skaidrs. Šāda strauja izaugsme ir tieši tāda, kas rada izcilības uzņēmumus, un Lietuva gada laikā radīja divus – tās piekto un sesto vienradzi, viens pārsniedza 1 miljardu dolāru janvārī, bet otrs sasniedza 3,6 miljardus dolāru jūlijā pēc desmit gadiem bez ārējā finansējuma. Tā kā rekordliels skaits jaunu MI uzņēmumu joprojām tiek iekļauti kartē, visticamāk, parādīsies jauni vārdi.

ES finansējums būs izšķirošs faktors šajā stāstā, un vispraktiskākais secinājums šajā ziņojumā attiecas uz to, kas to izmanto. Digital Europe Programme jau novirza ievērojamu naudu Baltijas MI, un ilgtermiņā tā dara vairāk nekā tikai finansē atsevišķus projektus: tā veido talantus, skaitļošanas jaudu un pētniecības bāzi, ko izmantos nākamās paaudzes uzņēmumi. Bet individuālam uzņēmumam lieta ir tūlītējāka. Konsorcija vieta var segt lielu daļu izstrādes programmas ar publiskiem līdzekļiem, vienlaikus atstājot radīto intelektuālo īpašumu uzņēmuma rokās, lai to licencētu, un katrs pabeigtais projekts atvieglo nākamā ieguvi – līdz brīdim, kad firma, kas sāka kā jaunākais partneris, tiek kvalificēta vadīt.

Tikai 72 Baltijas privātie uzņēmumi pašlaik ir programmā. Reģionam ar 282 MI uzņēmumiem un tik strauji augošu skaitļošanas jaudas bāzi, tas ir skaidrākais brīvais potenciāls.

Autori: Analītiķis Venture Faculty, Tomass Vilks, Co-founder un CEO no ProposalPeak, Edgars Poga